Nepietiek tikai ar dažu jutīgu pasākumu veikšanu, piemēram, nelielu upju posmu naturalizēšanu vai zemes, kurai ir ļoti maza izmantošana, noteikšanu. Mums jāpiešķir / jāpērk zeme, lai veidotu zaļus koridorus no neliela augstuma līdz lielam augstumam, no dienvidiem uz ziemeļiem - piem. atvieglot sugu migrāciju, ņemot vērā zaudēto cīņu pret klimata pārmaiņām utt.

Tam vajadzētu būt abpusēji izdevīgam scenārijam. Vairāk zemes, kas iedalītas savvaļas dabai, visu sugu, arī cilvēku, labā.

Naudai, kas balstīta uz politisko favorītismu vai projektiem, kuri jau tiek finansēti vai kuriem patiešām nav jēgas, nevajadzētu notikt.

Jau tagad ir skaidrs, ka vairums zinātnieku uzskata, ka mēs neveicam pietiekami daudz, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Tomēr ne visi var vienoties par precīzu rīcības plānu. Būtu jēga resursus ievietot dažāda veida projektos. Viens no šādiem projektiem ir mazu ezeru ar salām būvniecība, lai putni varētu mainīt un atgriezties.

Nav runa par kaut ko redzamu, bet gan par šo augu un dzīvnieku glābšanu.

Dažām valstīm mērķis ir iztērēt aizsardzībai 2% no nacionālā ienākuma (iekšzemes kopprodukta). Ne mazāk svarīga ir planētas bioloģiskās daudzveidības aizstāvēšana. Mēs pieprasām 2% no IKP bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai un aizsardzībai.

Mēs nevaram atļauties gaidīt, tāpēc plānam vajadzētu būt tūlītējam, nevis lēnām palielināt izdevumus x gadu laikā.

Lai ņemtu vērā šo 2% mērķi, tam jābūt atzītam projektam, kura pamatā nedrīkst būt politika, kā minēts iepriekš.